Jau trešo reizi pasaule 30.martā atzīmēs Starptautisko bezatkritumu dienu, šogad īpaši pievēršot uzmanību tekstila un modes nozarei. Arī biedrība “Zero Waste Latvija” aicina ikvienam ieviest kādu jaunu bezatkritumu dzīvesveidu veicinošu paradumu, kā arī mudināt un atbalstīt citus, sperot soļus “zero waste” dzīvesveida virzienā. Bezatkritumu pieeja veicina ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus un mudina pāreju uz aprites ekonomiku, lai materiāli tiktu izmantoti ekonomikā iespējami ilgi.
Avots: Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma
Diemžēl tekstila un modes nozarē valdošais lineārais biznesa modelis veicona pārprodukciju un pārmērīgu patēriņu, palielinot globālo piesārņojumu.
Šīs nozares biznesa modeli virza viens no spēcīgākajiem mārketinga dzinējiem pasaulē, kas balstīts uz nepārtrauktu jauna piedāvājuma, tūlītējās pieejamības un vienreizējās lietošanas naratīvu. Tekstila ražošanas un patēriņa apjomi pieaug straujāk, nekā tai piemēroti ilgtspējīgas prakses modeļi un risinājumi.
Problēmu var vizualizēt, iedomājoties, ka ik sekundi visā pasaulē pilna atkritumu mašīnas krava tiek vai nu izgāzta atkritumu poligonā, vai aizdedzināta. Tas rada negatīvas ekonomiskās, sociālās un vides sekas, it īpaši Globālajos Dienvidos.
Tiek lēsts, ka pasaules mērogā patērētāji, izmetot apģērbu, kuru viņi vēl varētu valkāt, ik gadu zaudē aptuveni 430 miljardu EUR. Dažkārt apģērbi tiek izmesti tikai pēc 7-10 valkāšanas reizēm.
Vēl zīmīgi, ka 11% plastmasas atkritumu sastāda tekstils, padarot to par trešo lielāko avotu pēc iepakojuma (40 %) un patēriņa precēm (12 %).
Tikai 8 % šķiedru 2023. gadā tika ražotas no pārstrādātiem (recycled) materiāliem; mazāk nekā 1% no kopējā tekstilšķiedru tirgus nāk "no tekstila uz tekstila pārstrādi" (textile-to-textile). Šķiedru pārstrādes prakses trūkums rada materiālu vērtības zaudējumus par vairāk nekā 92 miljardu EUR apmērā gadā.
Pašreizējie neilgtspējīgās tekstilizstrādājumu ražošanas un patēriņa modeļi veicina trīskāršo krīzi: klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzvedības samazināšanos, piesārņojumu
Mode negatīvi ietekmē bioloģisko daudzvedību. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam modes industrija izmantos par 35 % jeb 115milj. ha vairāk zemes platības tekstila šķiedru ražošanai.
Tekstila ražošanas procesā var tikt izmantotas vairāk nekā 15 000 dažādu ķīmisku vielu, piemēram, mazgāšanas līdzekļi, uguns noturīgas vielas, traipu atgrūšanas līdzekļi, mīkstinātāji u.c. Daļa ķīmisko vielu izstrādājumā ir tā lietošanas laikā, daļa tikai ražošanas procesā, savukārt, dažas ir tik noturīgas, ka uzkrājas vidē gadu desmitiem, radot negatīvu ietekmi uz vidi, cilvēku un dzīvnieku veselību.
Visas šķiedras, gan sintētiskās, gan dabiskās, rada ietekmi uz apkārtējo vidi visā to dzīves ciklā, jo visi tekstilizstrādājumi ir pakļauti šķiedru sabrukšanai. Mikrošķiedru izkliedēšās notiek ražošanas, mazgāšanas, patērēšanas vai apģērba lietošanas laikā, otrreizējās pārstrādes un šķiedras dzīves beigas.
Sintētiskos materiālus izgatavo no fosilajiem kurināmajiem, piemēram, jēlnaftas un dabasgāzes. Sintētiskās šķiedras – tostarp poliesters, neilons, elastāns un citas – dominē tirgū (2023.gads), veidojot aptuveni 67% no kopējā saražotā tekstila. Sintētiskie materiāli, īpaši poliesters, tiek uzskatīts par galveno faktoru ar ātro modi saistīto problēmu pieaugumam.
Ko darīt? Praktiskie padomi
Dažādu ar tekstilu un ātro modi problēmu uzskaitījumu varētu vēl turpināt, plašāk par to var lasīt Apvienojo Nāciju Organizācijas Vides programmas mājas lapā un veidotajā apkopojumā (skatī zemāk). Tagad palūkosim, katrs no mums ikdienā var darīt, lai situāciju uzlabotu.
Patērētāji var! Tu vari!
Samazināt patēriņu un iegādāties tikai nepieciešamās preces, priekšroku dodot kvalitatīviem apģērbiem, kas kalpos ilgi.
Izvairīties no ātrās modes, kas masveidā ražo uz vides un sociālās nevienlīdzības rēķina.
Kopt apģērbu un apavus, labot bojātus. Ja pašam nav prasmju vai nepieciešamo materiālu un instrumentu, nest pie meistara vai iemācīties salabot pašam.
Viedot tā saukto kapsulas garderobi - pārdomātu, minimālu apģērbu kolekciju, kas sastāv no savstarpēji viegli kombinējamiem, universāliem un kvalitatīviem apģērbiem. Ar šiem apģēbiem iespējams radīt daudz dažādu tērpu variāciju, kas piemērotas dažādām dzīves situācijām
Pārveidot vecos apģērbus, iegādāties vintage apģērbus un mainīties ar apģērbiem, lai veicinātu pāreju uz aprites modes un tekstila nozari.
Izvairīties no akrila, ja ne citu cilvēku veselības un vides dēļ, tad savas pašu veselības dēļ.
Izvēlēties dabiskas šķiedras abģērbu. Diemžēl jo spilgtāks, staipīgāks, ūdens vai traipu noturīgāks apģērbs, jo bīstamāks tas ir cilvēka veselībai.
Pēc iespējas izvairieties no apģērba no vairāku materiālu šķiedru maisījuma. Jo tīrāks ir materiāls, jo lielāka iespēja, ka to varēs pārstrādāt.
Izvēlieties lietotus abģērbus jeb seconhand, jo tad ir lielāka iespēja, ka no drēbēm jau būs izskalojusies daļa veselībai bīstamo ķīmisko vielu.
Mīliet sevi un pirms katra pirkuma, padomājiet, kāda ir tās patiesā cena un vai nopirktais, un varbūt tikai dažas reizes uzvilktais apģērbs, ir jūsu veselības vērts.
Starptautiskās bezatkritumu dienas ietvaros ikviens aicināts organizēt dažāda veida izglītojošus un aprites ekonomiku veicinošus pasākumus un reģistrēt tos starptautiskajā pasākumu reģistrā šeit.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas materiāli par Starptautisko bezatkritumu dienu un atskats uz 2024.gadā īstenoto:
Comments