Komposta ceļvedis pilsētniekam

Vai zināji, ka pārtikas atliekas un citi bioloģiskie atkritumi veido aptuveni pusi no tā, ko mēs izmetam? Ir cits veids, kā parūpēties par šiem atkritumiem, nevis vienkārši izmest sadzīves atkritumu konteineros, tādā veidā samazinot atkritumu daudzumu, kuri nonāk poligonos. Ir laiks urbānajam kompostam! Kompostēšana patiesībā ir ļoti vienkārša, un pat tad, ja atrodies nelielā dzīvoklī, tu joprojām vari kļūt par urbānā komposta meistaru.

Kompostēšanas pamati

Tātad, kas ir komposts? Tas ir organisks materiāls, ko var pievienot augsnei, lai palīdzētu augiem augt. Kompostēšana ir šī organiskā materiāla izveide paātrinātā procesā. Tā vietā, lai izmestu šos organiskos atkritumus, piemēram, pārtikas atliekas un pagalma atkritumus, to kompostēšana nozīmē, ka tie nenonāks poligonos un nesadalīsies metānā. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo tiklīdz metāns nonāk atmosfērā, tas saglabājas tur aptuveni 12 gadus. Metāns ir ne tikai siltumnīcefektu veicinoša gāze — tas arī ietekmē piezemes ozona veidošanos, kas ir viens no būtiskākajiem un cilvēku veselībai un videi kaitīgākajiem gaisa piesārņotājiem Eiropā. Tajā pašā laikā kompostēšanas procesā metāns un citi problemātiski blakusprodukti neveidojas, tāpēc tas ir vēl viens darbiņš par labu mūsu zemeslodei.

Laba komposta izveidē ir trīs svarīgas komponentes:

1. sakaltušas lapas, zari, kafijas biezumi un citi “brūnie” jeb tumšie atkritumi;

2. kompostam būtu jābūt mitram, tomēr tas nedrīkst būt slapjš vai izmircis;

3. pļauta zāle, dārzeņu mizas, augļu serdes un citi “zaļie” atkritumi.

Ja ievērosi, ko kompostēt, cik daudz ūdens un gaisa nepieciešams komposta slāņiem, tad nebūs jāsaskaras ar sliktu smaku. Kompostā jābūt vienādai brūno un zaļo atkritumu attiecībai. Pārliecinies, ka slāņo savu kompostu pareizi, lai tajā saglabātos pareiza skābekļa un oglekļa attiecība. Tāpat ideālā gadījumā kompostam būtu jābūt mitram, bet ne slapjam.

Pirms uzsāc kompostēšanu, kārtīgi iepazīsti, ko var un ko nevar kompostēt.

Kompostēšanas veidi

Kad ir skaidrs, kas ir komposts, no kā tas sastāv un ko var un nevar kompostēt, pienācis laiks izvēlēties sev piemērotāko kompostu. Ir dažādi komposta veidi un tālāk būs informācija par to, kā tie atšķiras.

Āra komposts

Dažiem cilvēkiem pilsētās ir savi pagalmi. Ja tev ir pat neliels pagalms, komposta kaudzes izveide ir risinājums, kas neprasa daudz apkopes. Vienkārši met savu kompostējamo materiālu kaudzē piemājas dārzā. Ja nu ir “dari pats” garastāvoklis, tad no paletēm un dažādiem citiem materiāliem var izveidot komposta kasti. Šādas kastes var iegādāties ar dažādos saimniecības preču veikalos. Tādā veidā komposts tiks piesegts un pagalma malā nerēgosies pārtikas atkritumu kaudze. Šādu komposta kasti vai kaudzi var ieviest arī daudzdzīvokļu mājas pagalmā, iepriekš vienojoties ar pārējiem mājas iedzīvotājiem un saskaņojot to ar mājas apsaimniekotāju un pašvaldību.

Vermikomposts

Vermikomposts vienkāršiem vārdiem ir slieku komposts. Vermikompostēšanai visbiežāk izmanto Kalifornijas sarkanās sliekas, kas ik dienu spēj apēst un pārstrādāt tik, cik pašas sver.

Parasti sliekas baro reizi nedēļā. Tām vislabāk dot dārzeņu un augļu mizas un citus virtuves atgriezumus, kafijas un tējas biezumus, papīra salvetes, sasmalcinātas olu čaumalas, arī sapelējušu maizi vai produktus, kuros ir iemitinājušās kodes.

Sliekām nepieciešama ne tikai barība, bet arī siltums, mitrums un gaiss. Slieku kompostu var veidot tikai telpās, jo tām ir nepieciešama nemainīga gaisa temperatūra. Sliekas dzīvo un vairojas temperatūrā no 13°C līdz 30°C.

Lai izveidotu slieku komposta vietu, nepieciešamas divas līdzīga lieluma kastes vai spaiņi, vāks un paliktnis. Kastu vai spaiņu pamatnē izveido nelielus caurumus, caur kuriem varēs notecēt liekais mitrums un sliekas varēs pārvietoties uz augšējo trauku.

Komposta kaste iekštelpās

Ja vēlies kompostēt dzīvoklī, tas prasa nedaudz sagatavošanas darbus. Pirmkārt, būs nepieciešams uzglabāšanas konteiners un vāks, piemēram, plastmasas uzglabāšanas tvertne. Konteinera vākā būs nepieciešams izurbt caurumus, lai pie komposta iekļūst pietiekams daudzums gaisa. Pievienojiet tvertei komposta saturu un sāciet kompostēšanu. Tā kā nav īsti būtiski, kāda tieši ir kompostēšanas tvertne, bet svarīgi, ka tai piekļūst gaiss, ir brīva izvēle, cik liels būs komposta konteiners un kur to novietosi.

Padomi iekštelpu kompostam

• Izvairies iekštelpu kompostam pievienot daudz smakojošus vai pārlieku mitrus pārtikas produktus, piemēram, sīpolu atliekas un melones vai arbūza mizas.

• Katru reizi, kad pievieno pārtikas atliekas vai kafijas biezumus, pievieno kompostam arī nedaudz sasmalcinātas papīra lapas vai sausas koku lapas. Tas nodrošinās kompostā oglekli, kā arī novērsīs pārāk lielu mitrumu.

• Regulāri apmaisi kompostu. Tas palīdz samazināt tikai sausu vai tikai mitru komposta daļu veidošanos.

• Pārliecinies, ka dārzeņu un augļu atliekas ir sasmalcinātas mazos gabaliņos. Jo mazāki gabali, jo ātrāk tie sadalīsies. Tas attiecas arī uz sasmalcinātu papīru.

Ko iesākt ar gatavo kompostu

• Izmanto kompostu savā mazdārziņā vai pievieno istabas augu zemei. Ar komposta uzturvielām uzlabotā zemē augi augs zaļāki un spēcīgāki.

• Uzdāvini kompostu draugam! Izveido “dari pats” komplektu un uzdāvini draugam kompostu, puķu podu un sēklas, lai viņš var izaudzēt sev kādu garšaugu vai istabas augu.

• Ziedo kompostu kādam, kam ir dārzs, vai kādam Rīgas kopienas dārzam. Dārznieki priecāsies par tādu ziedojumu, un rudenī vari gaidīt, ka tevi cienās ar ražu.

• Noskaidro, vai vietējās skolas un bērnudārzi nav izveidojuši savus dārzus mācībām. Vari ziedot kompostu, lai bērni var uzzināt par to, kādu labumu tas dod augsnei.