Attēlā: Atkritumu sadedzināšanas atlikumu kaudzes pie kādas Francijas atkritumu sadedzināšanas iekārtas. Foto: CNIID, Francija
Nesen publicēts starptautisks ekspertu grupas pētījums(1) par atkritumu dedzināšanu un vidi. Dokumentā atrodami padziļināti argumenti pret atkritumu sadedzināšanu kā atkritumu apsaimniekošanas metodi – tās ekonomiskos, vides un veselības trūkumus, kā arī ekspertu viedokļus. Atkritumu sadedzināšana rada lielu CO2 daudzumu, piesārņo vidi ar dažādām toksiskām ķimikālijām, tostarp dioksīniem, dzīvsudrabu un daudzām citām vielām, kuru daudzums pārsniedz planētas robežas, un veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Šis ziņojums papildina arvien pieaugošo pierādījumu klāstu par to, kā atkritumu sadedzināšana traucē ilgtspējīgākai nulles atkritumu politikai un aprites ekonomikas mērķu sasniegšanu.
Atkritumu sadedzināšanas iekārtas nevar darboties bez valsts subsīdijām un cita veida ekonomiska atbalsta no valsts budžeta(2). Vidēja izmēra (300 000 tonnu atkritumu gadā) dedzinātavas būvniecības izmaksas ir ap 200 miljoniem EUR(3). Vidējās dedzinātavu būvniecības izmaksas EU svārstās no 600 līdz 1000 eiro uz vienu tonnu uzstādītās jaudas(4), padarot tās par ievērojamu finansiālu slogu. Tas būtiski kontrastē ar pārstrādes un kompostēšanas rūpnīcu būvniecības zemākajām izmaksām, kas ir vairāk mērogojamas un pielāgojamas atkritumu plūsmas izmaiņām. Dedzinātavu darbības un uzturēšanas izmaksas ir augstākas, salīdzinot ar tādām atkritumu apsaimniekošanas metodēm kā kompostēšana, anaerobā pārstrāde (biogāzes ieguve) un noglabāšana(5). Piemēram, Čehijā 2020. gadā sadzīves atkritumu sadedzināšana izmaksāja 32 līdz 60 EUR par tonnu(6).
Turklāt dedzinātavas bieži konkurē par vērtīgiem pārstrādājamiem materiāliem, piemēram, papīru, plastmasu un biomasu, novirzot šos resursus prom no pārstrādes (recycle) cikla. Šī iemesla dēļ sadedzināšana mazina ilgtspējīgus atkritumu apsaimniekošanas risinājumus, piemēram, kompostēšanu un pārstrādi, kas varētu novērst līdz 80% no pašreizējā atkritumu daudzuma(7,8). Ierobežotu resursu iznīcināšana, nostiprinot atkritumu sadedzināšanu, noved pie lineāras, nevis aprites ekonomikas.
Pētījumā pret jaunu sadedzināšanas iekārtu būvniecību runā arī tas, ka attiecīgajiem reģioniem ir ilgtermiņa līgumsaistības (bieži vien uz 25–30 gadiem(9)), kas kavē pāreju uz ilgtspējīgākiem risinājumiem, piemēram, nulles atkritumu politiku. Šie līgumi spiež pilsētas nepārtraukti nodrošināt atkritumus, kas attur no pārstrādes un atkritumu samazināšanas iniciatīvām.
Lai gan atkritumu sadedzināšanas iekārtas bieži tiek reklamētas kā enerģijas avots, pētījumi liecina, ka sadedzināšana ir viens no vislielākajiem oglekļa emisiju avotiem(10,11). Tas ir pretrunā ar globālajiem centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vidēji katra sadedzinātā atkritumu tonna izdala no 0,7 līdz 1,7 tonnām CO₂, atkarībā no atkritumu sastāva, jo īpaši plastmasām un fosilās izcelsmes materiāliem(12,13). Piemēram, no katras sadedzinātās plastmasas tonnas atmosfērā nonāk aptuveni 1,4 tonnas CO₂. Atkritumu sadedzināšanas iekārtu oglekļa intensitāte ir 1,707 kg CO₂ ekvivalenta uz kilovatstundu (kg CO₂ eq/kWh)(14), pārspējot pat ogles un dabasgāzi: sadedzināšanas iekārtas rada vidēji 2,5 reizes vairāk CO₂ uz kilovatstundu nekā ogļu elektrostacijas un 5,4 reizes vairāk nekā dabasgāzes stacijas.
Atkritumu pārstrāde (recycling) ietaupa 3 līdz 5 reizes vairāk enerģijas nekā sadedzināšana(15), īpaši attiecībā uz plastmasu un papīru(16). Arī jaudu pārpalikuma problēmas sadedzināšanas rūpnīcās kļūst aktuālas, īpaši Eiropā un Āzijā. Piemēram, Dānija importē ap 1000 000 tonnu atkritumu ik gadu(17), lai uzturētu savas sadedzināšanas iekārtas. Dānija arī pieņēmusi lēmumu līdz 2030. gadam samazināt dedzināšanas jaudas, slēdzot 7 dedzinātavas(18).
Countries with substantial incineration capacity tend to recycle less. Data from Denmark in 2005 clearly showed that regions with higher incineration rates have lower recycling levels, while regions with lower incineration rates have higher recycling rates.
Atkritumu sadedzināšanas radītie veselības riski ir plaši dokumentēti. Sadedzināšanas procesā gaisā izdalās tādas vielas kā dioksīni, furāni, dzīvsudrabs un smagie metāli (svins, kadmijs). Šīs vielas ir klasificētas kā kancerogēnas vai bīstamas cilvēku veselībai Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumos. Atkritumu sadedzināšanas iekārtu emisijas gaisā netiek pilnībā kontrolētas, jo dažas ļoti toksiskas vielas tiek uzraudzītas tikai dažas stundas divas reizes gadā vai netiek mērītas vispār. Ilgtermiņa pētījumā(19,20), kas veikts Francijā, tika konstatēts, ka cilvēkiem, kuri dzīvo 5 km attālumā no sadedzinātājiem, ir par 23% lielāks plaušu vēža risks un par 34% lielāks ne-Hodžkina limfomas risks, salīdzinot ar tiem, kas dzīvo tālāk. Neskatoties uz stingriem emisiju ierobežojumiem, atkritumu sadedzināšanas iekārtas ir atbildīgas par gandrīz vienu piektdaļu no visiem dioksīniem, kas nonāk gaisā Eiropas Savienībā(21). Dioksīniem ilgtermiņā konstatēta ietekme uz reproduktīvo sistēmu un attīstības problēmām, ieskaitot nervu sistēmas bojājumus bērniem, imūnsistēmas un endokrīnās sistēmas traucējumus un vēzi(22,23).
Emisijas gaisā nav vienīgais piesārņojuma veids no atkritumu sadedzināšanas iekārtām: gan vieglie pelni, gan smagie pelni no sadedzināšanas iekārtām ir ļoti piesārņoti ar dioksīniem un citām ķīmiskām vielām, piemēram, PFAS. Lai gan vieglie pelni sastāda tikai 2–5% no atkritumiem(24), tie satur lielāko daļu toksisko vielu, piemēram, dioksīnus un smagos metālus, un tiem nepieciešama rūpīga apsaimniekošana.
Daudzi eksperti kritizē atkritumu sadedzināšanu. Profesors Braiens Vads Matiesens no Olborgas universitātes norāda, ka "atkritumu sadedzināšana ir solis atpakaļ enerģētiskās ilgtspējas ziņā", un ka citi tehnoloģiski risinājumi, piemēram, saules un ģeotermālā enerģija, ir daudz efektīvāki emisiju samazināšanā(25). Lārs Stoumans Jensens, lauksaimniecības sistēmu eksperts, norāda, ka Dānija, sadedzinot atkritumus, ik gadu, zaudē aptuveni 10 000 tonnu fosfora(26), kas varētu tikt izmantots augsnes bagātināšanai un aptuveni atbilst kopējam Dānijas fosfora importa apjomam. Atkritumu sadedzināšana iznīcina vērtīgos fosfora resursus bioloģiskajos atkritumos un izjauc globālos bioģeoķīmiskos ciklus.
Argumentācijā “par” jaunu dedzinātavu būvniecību bieži piemin mūsdienu tehnoloģiju attīstību un filtru augsto kvalitāti, taču jaunākie dati par jaunām atkritumu sadedzināšanas iekārtām liecina par vides problēmām, kas joprojām pastāv saistībā ar emisijām un piesārņojumu. Daudzas valstis paļaujas uz Eiropas labākās pieejamās tehnikas (BAT) vadlīnijām(27), lai pamatotu sadedzināšanas iekārtu projektu apstiprināšanu. Tomēr šajā ziņojumā ir izcelti ievērojamie šo pamatnostādņu trūkumi, un ne visas valstis (piemēram, Čehija) pilnībā piemērojušas vadlīniju prasības. Neskatoties uz atkritumu sadedzināšanas atbalstītāju un valdību apgalvojumiem, ka ES paraugprakses standarti atkritumu sadedzināšanas darbībām ir stingri un aizsargā cilvēku veselību un vidi, taču visbīstamākās vielas (piemēram, dioksīni vai dzīvsudrabs), kas rodas sadegšanas laikā, tiek kontrolētas emisijās neregulāri(28,29).
Nobeigumā var droši apgalvot, ka atkritumu sadedzināšanas iekārtas ir novecojis, neilgtspējīgs un dārgs atkritumu apsaimniekošanas veids, kam ir negatīva ietekme uz vidi, cilvēku veselību un planētas ekosistēmām.
Starptautisks pētījums: Nikola Jelínek, Jindřich Petrlík, Jane Bremmer, Gilbert Kuepouo, Griffins Ochieng, Sarah Ožanová, Lee Bell “Waste incineration and the environment” NVO Arnika, Centre de Recherche et d‘Education pour le Développement, The International Pollutants Elimination Network, Centre for Environment Justice and Development and Toxics Free Australia, 09.2024. Pilnu pētījumu angļu valodā lejupielādē šeit: https://arnika.org/en/publications/waste-incineration-and-the-environment
https://arnika.org/en/publications/waste-incineration-and-the-environment
ESFC The cost of building a waste processing / waste incineration plant, 2023. https://esfccompany.com/en/articles/waste-recycling/the-cost-of-building-a-waste-processing-waste-incineration-plant/
Moon, D. The High Cost of Waste Incineration, 2021
https://www.no-burn.org/wp-content/uploads/The-High-Cost-of-Waste-Incineration-March-30.pdf
Blahut, R. Firmy obcí a měst v SVPS a SKS: Navrhovaná třídící sleva a výše
poplatku jsou pro obce vážný problem, 2020 https://www.
Politico Report highlights hurdles facing landfill bans, 2022
GAIA Waste Incinerators: Bad News for Recycling and Waste Reduction, 2013 https://www.no-burn.org/wp-content/uploads/Bad-News-for-Recycling-Final.pdf
ESFC Construction of waste incineration plants in Spain, 2023
Tangri N. Waste incinerators undermine clean energy goals, 2023, PLOS Clim 2(6): e0000100. https://doi.org/10.1371/journal.pclm.0000100
Vahk, J. The impact of Waste-to-Energy incineration on climate, 2019, Zero
Tangri N. Waste incinerators undermine clean energy goals, 2023, PLOS Clim 2(6): e0000100. https://doi.org/10.1371/journal.pclm.0000100
Vahk, J. The impact of Waste-to-Energy incineration on climate, 2019, Zero
Tangri N. Waste incinerators undermine clean energy goals, 2023, PLOS Clim 2(6): e0000100. https://doi.org/10.1371/journal.pclm.0000100
GAIA Waste Incinerators: Bad News for Recycling and Waste Reduction, 2013 https://www.no-burn.org/wp-content/uploads/Bad-News-for-Recycling-Final.pdf
Havel, M. Moje uhlíková stopa, 2022 Arnika. https://arnika.org/download/871_7447c8a88caa359d9f37a76d856e0889
Schart, E. Denmark’s ‘devilish’ waste dilemma, 2020 POLITICO. https://www.politico.eu/article/denmark-devilish-waste-trash-energy-incineration-recycling-dilemma/
Gardiner, B. In Europe, a Backlash Is Growing Over Incinerating Garbage, 2021 https://e360.yale.edu/features/in-europe-a-backlash-is-growing-over-incinerating-garbage
Jean-François Viel, Patrick Arveux, Josette Baverel, Jean-Yves Cahn Soft-Tissue Sarcoma and Non-Hodgkin's Lymphoma Clusters around a Municipal Solid Waste Incinerator with High Dioxin Emission Levels American Journal of Epidemiology, Volume 152, Issue 1, 1 July 2000, Pages 13–19, https://doi.org/10.1093/aje/152.1.13
Floret, Nathalie; Mauny, Frédéric; Challier, Bruno; Arveux, Patrick; Cahn, Jean-Yves; Viel, Jean-François Dioxin Emissions from a Solid Waste Incinerator and Risk of Non-Hodgkin Lymphoma Epidemiology 14(4):p 392-398, July 2003. | DOI: 10.1097/01.ede.0000072107.90304.01
European Commission Union Synthesis Report on the application of Regulation (EC) No 850/2004 on persistent organic pollutants; SWD (2022) 291 final. Accompanying the document: Report from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on the application of Regulation (EC) No 850/2004 on persistent organic pollutants. Brussels, 2022
Anwer, F., Chaurasia, S., & Khan, A. A. Hormonally active agents in the environment: a state-of-the-art review, 2016 Rev Environ Health, 31(4), 415-433. https://doi.org/10.1515/reveh-2016-0014
Eskenazi, B., Warner, M., Brambilla, P., Signorini, S., Ames, J., & Mocarelli, P. The Seveso accident: A look at 40 years of health research and beyond, 2018, Environment International, 121, 71-84. https://doi.org/10.1016/j.envint.2018.08.051
Petrlik, J., & Bell, L. Toxic Ash Poisons Our Food Chain, 2017 https://www.researchgate.net/publication/316315578_Toxic_Ash_Poisons_Our_Food_Chain
Bredsdorff, M., & Wittrup, S. Hemmelige forhandlinger: Amager får sit kæmpe-anlæg til at brænde affald, 2012
https://ing.dk/artikel/hemmelige-forhandlinger-amager-faar-sit-kaempe-anlaeg-til-braende-affald
Borking, L. København skal genanvende livets byggesten, 2011 https://www.information.dk/indland/2011/12/koebenhavn-genanvende-livets-byggesten
European Comission BAT-AEL for emissions to air according to the EU Commission Decision 2019/2010 on Best Available Techniques for Waste Incineration
Cheruiyot, N. K., Lee, W.-J., Yan, P., Mwangi, J. K., Wang, L.-C., Gao, X., Lin, N.-H., & Chang-Chien, G.-P. An Overview of PCDD/F Inventories and Emission Factors from Stationary and Mobile Sources: What We Know and What is Missing. Aerosol and Air Quality Research, 2016, 16(12), 2965-2988. https://doi.org/10.4209/aaqr.2016.10.0447
Reinmann, J. More Than 10 Years Continuous Emission Monitoring of Dioxins by Long-term Sampling in Belgium and Europe - Experiences, Trends and New Results, 2011, Organohalog Compd, Vol. 73, 2209-2212. https://dioxin20xx.org/wp-content/uploads/pdfs/2011/5003.pdf
Comments