Saskaņā ar Eiropas parlamenta un Padomes direktīvas (Nr. 2008/98/EC; 2018.g. 19.nov.) 11.pantu aprites ekonomikas veicināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs līdz 2025. gada 1. janvārim bija paredzēts izveidot dalītas savākšanas sistēmas nevien ierastajam papīram, metālam, plastmasai un stiklam, bet arī tekstilmateriāliem. Kā iepriekš izskanējis, vidēji viens Eiropas iedzīvotājs gadā patērē 11-12kg tekstila, no kuriem liela daļā nonāk apglabāšanai atkritumu poligonos. Tekstila atkritumu pārstrāde ir izaicinoša un jautājumu mēdz būt vairāk kā atbilžu, tomēr pakāpeniski Latvijā un citviet Eiropā ievieš sistēmas un procesus, lai mazinātu apģērba nonākšanu atkritumos un arī pasargātu un izglītotu patērētājus par tekstila ražošanu un pārstrādi.
Lai sekmētu tēmas aktualitāti un tekstila atkritumu apriti esam izveidojuši jaunu tekstilam veltītu rubriku, kur pievērsīsim uzmanību dažādiem ar tekstilu saistīties jautājumiem un risinājumiem. Sāksim ar ZWL biedres un Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas institūta pētnieces Ullas Milbretas sagatavoto apskatu par dažādiem tekstila šķiedru veidiem.
Tekstila šķiedru veidi un salīdzinājums
Tekstilu ar iedalīt dabiskajās šķiedrās (piemēram, kokvilna, lins, zīds, vilna) un mākslīgajās (piemēram, poliesters, neilons, akrils, elastāns). Katram šķiedru veidam ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi, kurus ir vērts zināt, izvēloties apģērbu.
Kokvilna - hipoalergēns un elpojošs materiāls, taču tam trūkst elastīguma un pēc mazgāšanas tas var sarauties.
Viskoze - to iegūst šķīdinot, piemēram, kokvilnu (ķīmiskā pārstrāde). Tā stiepjas labāk par kokvilnu, taču mitrā stāvoklī zaudē 30-50% savas izturības, tāpēc viskozi bieži ir jāmazgā ar rokām vai jānodot ķīmiskajā tīrītavā, kas var nebūt piemērota apģērba kopšanas metode lielai daļai cilvēku.
Liocels - tiek iegūts no koka masas (līdzīgi kā pārstrādājot celulozi no kokvilnas viskozē), taču pretēji viskozei, tā ieguve notiek slēgtā cikla ražošanā, proti, ķimikālijas pēc lietošanas tiek attīrītas un izmantotas atkārtoti. Papildus vērts pieminēt, ka šīs izmantotās ķimikālijas ir daudz draudzīgākas videi nekā ražojot viskozi. Liocels ir maigāks par kokvilnu (līdzīgs zīdam) un ir izturīgāks par kokvilnu (izturības ziņā līdzinās poliesteram), taču šis materiāls ir dārgs. Ja ir iespēja izvēlēties starp viskozi un liocelu, ieteikums būtu labāk izvēlēties liocelu.
Vilna - izturīga šķiedra ar labu temperatūras kontroli un elpojoša. Bieži jāmazgā ar rokām. Ir dažāda veida vilnas: angora (no truša), kašmirs (pūku spalvas no kalnu kazām), mohēra un citas. Jo smalkāka ir vilna, jo maigāks un trauslāks ir tekstila izstrādājums. Ierobežotā daudzuma dēļ (angoras vilnu iegūst ķemmējot trušus), piemēram, džemperu cena var būt ap 200eur. Tādēļ cena 30Eur par džemperi no 100% kašmira nebūtu uzskatāma par reālu un samērīgu. Šādā gadījumā, vai nu šādam džemperim ir piejaukumi, kas nav minēti uz etiķetes, vai arī vilnas iegūšanai tika darīts pāri dzīvniekiem.
69% tekstila ir sintētiskās šķiedras (plastmasa).
Poliesters - ātri žūst un mazgājams veļasmašīnā, kā arī neburzās, taču, kā jau plastmasa tas kūst augstās temperatūrās (var izkust uz ādas, ja, piemēram, stāv par tuvu ugunskuram) un, ja tas ir uzsūcis eļļas vai netīrumus, ir grūti iztīrāms.
Neilons (poliamīds) - visbiežāk izmanto zeķubiksēm. Tas neuzsūc ūdeni, ātri žūst un ir maigs un elastīgs. Taču tas var būt arī nepatīkams ādai un tā ir visvairāk vidi piesārņojošā sintētiskā šķiedra. Bez tam, pētījumā tika pierādīts, ka sievietēm, kas strādā neilona rūpnīcā saslimstības ar krūts vēzi risks palielinās divas reizes. Tāpēc ir jāpadomā, vai mūsu izvēle pirkt apģērbu, kas satur neilonu, ir tā vērta, lai šīs izvēles dēļ kāda sieviete saslimtu un visticamākais nomirtu ar krūts vēzi.
Akrils - saukts arī par mākslīgo vilnu, jo tas ir silts un maigs. Šī iemesla dēļ to bieži pievieno vilnas džemperiem, lai tos padarītu mazāk kodīgus. Akrils arī ir mazgājams veļasmašīnā, ātri žūst un ir lēts. Taču akrilu ir ne tikai gandrīz neiespējami pārstrādāt un tas ir viegli uzliesmojošs (akrila apģērbam vienmēr ir klāt etiķete “keep away from fire”), bet arī tas sastāv no akrilonīta - vēzi izraisoša un mutagēna ķīmiskā savienojuma, kas saskarē ar ādu var radīt galvassāpes, sliktu dūšu un pat izraisīt vēzi. Tajā pašā pētījumā, kurā tika skatīta neilona iedarbība, atklājās, ka sievietēm, kas strādā ar akrilu, vēža risks palielinās 7 reizes. Tāpēc, domājot gan par savu, gan citu cilvēku veselību un neiespējamību pārstrādāt akrilu, šis ir materiāls, kuram nevajadzētu atrasties neviena cilvēka garderobē.
Elastāns (likra/spandex) - to izmanto sporta tērpos un pievieno apgrebiem, lai tos padarītu elastīgākus. Elastāns ir mazgājams veļasmašīnā, tam ir labas stiepšanās īpašības, taču uz doto brīdi tam nav nekādu pārstrādes iespēju. Turklāt, ja apģērbs (piemēram, džinsi) satur vairāk par 2% elastāna, tad šādu apģērbu nav iespējams pārstrādāt. Ja cilvēkam ir svarīgs ne tikai izskats, bet arī tas, kas ar apģērbu notiks tā dzīves cikla beigās, vēlams ir meklēt materiālus ar maksimāli zemu elastāna saturu, lai palielinātu materiāla pārstrādes iespējas.
Etiķete pareizai apģērba izvēlei un kopšanai
Pērkot drēbes ir svarīgi apskatīties etiķeti, lai saprastu ne tikai sastāvu, bet arī kopšanas prasības, lai zinātu, vai par jaunieguvumu spēsim pareizi parūpēties, veicināt tā ilgmūzību, kā arī saglabāt to ilgāk kā jaunu. (Paskaidrojumi par etiķetēm ir pieejami, piemēram, šeit: https://blog.planetcare.org/de/complete-guide-clothing-care-labels.)
Sertifikāti
Šobrīd pasaulē eksistē vairāki sertifikāti un standarti, kas vērš ražotāju un patērētāju uzmanību uz ilgtspējas principiem, kā arī sekmē izejvielu izcelsmes izsekojamību.
Visbiežāk sastopams GOTS sertifikāts, kas apzīmē, ka vismaz 70% no produkcijas (visbiežāk tā ir kokvilna) nākusi no bioloģiskās lauksaimniecības. Organic100 sertifikāts norāda, ka vismaz 95% šķiedru nāk no bioloģiskās lauksaimniecības. Pie pārstrādes sertifikātiem mēdz redzēt norādi "Recycled 100" (zināms, no kurienes nāk pārstrādātas šķiedras un tās atbilst ISO standartiem), kā arī “Recycled blended” ( garantē, ka apģērbs satur vismaz 5% pārstrādātu šķiedru). “Global recycled standard” nozīmē, ka vismaz 50% šķiedru ir pārstrādātas. Savukārt cilvēka veselībai būtisks ir "Oeko-tex standard 100", kas garantē, ka audums nesatur 300 cilvēka veselībai bīstamo vielu (tekstila industrijā izmanto vairāk 8000 kā dažādu ķīmisku vielu). Vilnas gadījumā ir jāmeklē RWS (Responsible Wool Standard) sertifikāts, kas nodrošina to, ka dzīvniekiem nav ticis darīts pāri ne to audzēšanas, ne vilnas iegūšanas procesā.
Comments