Attēlā: ZWL delegācija kopā ar Zero Waste Europe dibinātāju Žoanu Marku Simonu (Joan Marc Simon)
Zero Waste Estonia rīkotā Igaunijas Zero Waste jeb bezatkritumu konference norisinājās jau trešo gadu. Šoreiz Tartu pilsētā no 2. līdz 3. oktobrim. Zero waste kustība kopumā Eiropā jau kādu laiku no dzīvesveida mājsaimniecībā pārtapusi un ieguvusi dziļāku jēgu un tagad ietver un risina jautājumus saistībā ar aprites ekonomikas ideju iedzīvināšanu visos ekonomisko un sociālo sistēmu līmeņos – sākot ar likumdošanu, beidzot ar ražošanas procesiem un izglītību.
Piedalījās pārstāvji no vairāku valstu Zero Waste tipa organizācijām, atkritumu apsaimniekotāji, pašvaldību pārstāvji, Eiropas komisijas pārstāve, kā arī Zero Waste Europe pārstāvji un dibinātājs Žoans Marks Simons (Joan Marc Simon), kā arī uzņēmēji un citi. Konference norisinājās Igaunijas dzīvības zinātņu universitātē, un tās rektore Ulle Jākmā (Ülle Jaakmaa) uzrunā pieminēja, ka universitāte apņēmusies kļūt par zero waste universitāti. Eiropā tuvāko 2 mēnešu laikā jau būs 14 Zero Waste Cities un vēl 43 ir ceļā uz šo statusu (Mission Zero Academy).
Konferences formāts bija neparasts: tika pielietotas neformālās izglītības metodes (vairāk: Zero Waste Training Handbook https://letsdoitfoundation.org/wp-content/uploads/2022/05/Zero-Waste-Training-Handbook.pdf) darbam grupās un paneļdiskusijās; konferences prezentāciju vietā tika īstenota living library (dzīvā bibliotēka) pieeja, proti, dažādu jomu eksperti iejutās “dzīvo grāmatu” lomā un dalībnieki varēja nākt un uzdot sev interesējošos jautājumus, tādējādi veicinot dzīvas diskusijas un dziļāku tīklošanos. No ZWL dzīvo grāmatu lomā iejutās valdes locekles Evija Ozola Ozoliņa un Laura Dzelzkalēja, kas stāstīja par lietovelreiz.lv platformu, kā arī sadarbību ar pašvaldībām un Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Zero Waste Latvija jaunbiedre Laila saka: “Konferencē valdīja atvērta vide visa veida jautājumiem un tematiem, arī tiem, uz kuriem atbildes vēl jameklē, par kuriem runāt šķiet neērti. Piemēram, ražošana visbiežāk notiek valstīs ar augošu ekonomiku, kur darbaspēka izmaksas ir mazākas, rodas iespaids, ka ražot no jauna, no jauniegūtam izejvielām ir lētāk.”
Attēlā: Living library diskusija ar lignīna bioplastmasai ražotāju Igaunijā. Drīzumā plānots šādu bioplastmasas ražotni atvērt arī Valmierā.
Konferences laikā notika vairākas darbnīcas. Darbnīcu par apritīgiem biznesa modeļiem vadīja uzņēmēja Mairi Tīdo (Mayri Tiido). Darbnīcas laikā izkristalizējās svarīgi aspekti, kas būtu jāņem vērā, ieviešot apritīgus biznesa modeļus, piemēram, jau daudz pieminētā trīskāršā pamatlīnija (tripple bottom line). Apritīgu uzņēmumu darbība parasti iekrīt vienā vai vairākās no četrām kategorijām: apritīguma (circularity), piemēram, materiālu reciklēšana; mūža ilguma palielināšana, piemēram, remonta pakalpojumu sniedzēji; lietošanas intensitātes palielināšana, piemēram, bibliotēkas; un/vai dematerializācija, piemēram, pāriešana uz e-pakalpojumiem.
Zero Waste Latvija valdes locekle Evija saka: "Igaunijā jau veiksmīgi norit pasākumi ar depozīta traukiem, daudz plašākā mēroga nekā Latvijā. Konferencē izdevās satikt igauņu depozīta trauku un sistēmas nodrošinātāja - RINGO pārstāvi un iepazīt gan viņu pieredzi, gan traukus. Pēc konferences maltītēm pārpalikumus dalībnieki varēja salikt RINGO nodrošinātajos traukos līdzņemšanai un izmēģināt, cik tie ērti un praktiski."
Darbnīcu par ilgtspējīgiem pasākumiem vadīja Raimo Matvere no “Acento”. Plānojot ilgtspējīgus pasākumus, svarīgi izmantot dzīves cikla pieeju, sadalot pasākumu kategorijās un apskatot ietekmi un iespējas to samazināt katrā no kategorijām: enerģija, materiāli un to plūsma, transports, ēdināšana, atkritumu apsaimniekošana un ietekme uz apkārtni. Interesants piemērs par to, kā samazināt atkritumus un ietekmi uz vidi saistībā ar dāvanām pasākuma dalībniekiem, bija ieteikums dāvināt kuponus un pieredzi taustāmu lietu vietā, piemēram, vietējā muzeja apmeklējumu vai kādu privilēģiju pasākuma laikā. Mission Zero Waste academy direktore Kaisa Karjalainena (Kaisa Karjalainen) pieminēja, kā kādā no saviem pasākumiem dāvanu budžets izlietots kazu iegādei nabadzīgām Āfrikas ģimenēm – kā dāvana no katra runātāja. Viņa arī stāstīja, ka visi dalībnieki bijuši ļoti priecīgi par šo pieeju.
Vēl dažas no idejām, kā pasākumu padarīt ilgtspējīgāku, bija iekļaut sabiedriskā transporta biļeti pasākuma biļetes cenā, noteikt ēdinātājiem piedāvāt vismaz vienu ilgtspējīgu izvēles iespēju ēdienkartē (piemēram, vegānisku), kā arī velonovietnēm nodrošināt apsardzi, un, protams, atļaut tikai atkārtoti lietojamus traukus. Pēdējais no 2024. gada ir likumiski noteikts visiem Igaunijas publiskajiem pasākumiem. Raimo īpaši lepojas ar to, ka veiksmīgi izdevās nodrošināt depozīta sistēmu Igaunijas bērnu un jauniešu dziesmu svētkos 2023. gadā (https://interreg-baltic.eu/project-pilots/baltiplast/reusable-dishes-and-waste-management-at-youth-song-and-dance-festival-in-tallinn-estonia/). Ceram, ka Latvija mācīsies no šī piemēra.
Zero Waste Latvija jaunbiedre Laila saka: “Organizējot publiskus pasākumus, bieži atstājam negatīvu ietekmi uz vietējo kopienu un vidi, tāpēc būtiski izvērtēt ietekmi un rezultātā veicināt pozitīvas pārmaiņas un plašāku aprites un bezatkritumu principu iedzīvināšanu vai veicināšanu vietā, kur pasākums īstenots. Piemēram, atjaunojot nomīdīto zālāju. Priecājos, ka konferencē atgādināja, ka jebkurai precei vai pakalpojumam, kā arī ekonomikai svarīgs ir sistēmas dizains, kas jau sākotnēji veidots apritīgs. Atkritumu apsaimniekošana ir tikai cīņa ar sekām, tāpēc jārisina ar pārprodukciju un patērētāju kultūru saistītās problēmas.”
Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2024 Tartu ilgtspējas pasākumu vadlīnijas aizvien biežāk tiek pielietotas praksē arī citos kultūras pasākumos Igaunijā. Vadlīnijas (https://tartu2024.ee/wp-content/uploads/2024/07/Tartu2024_ENG_GuidelinesEnvironmentallyFriendlyEvents.01.07.2024.df_.pdf) vēsta, ka ilgtspējas principus var ieviest pakāpeniski, neradot spiedienu un augstas prasības, kas pasākumu īstenošanu dažkārt vispār padarītu neiespējamu. Ieviešanā būtiska sadarbība ar iesaistītajam pusēm, īpaši pasākumu organizētājiem un servisu piegādātajiem.
Ja vēlamies, lai apritīgums un videi draudzīga rīcība iedzīvojas plašā mērogā, “pareizās” izvēles izdarīšana jāpadara par vieglāko un ērtāko izvēli; pastiprināt tās balsis, kas veido sabiedrisko domu apritīguma virzienā, kā arī jautājumu uzdošana ir veids kā nonākt līdz cēlonim, kā izzināt citu cilvēku domāšanu, paradumus.
Comments